I rũdinât Rutzau, Lautb., rûdinât ² Bl., Bauske, rûdinât Wessen, Kreuzb., Warkl., tr., fakt., weinen machen Naud., betrüben St., erbittern Bergm. n. U.: viņš tuos . . . spīdzina un rūdina Manz. Post. II, 248, nekaitinu svešus ļaudis, nerūdinu bāleliņus BW. 132, 3. rūdināju tautu dē̦lu žē̦lajām asarām 6110. bez bāliņa tā māsiņa, tā bij labi rūdināt 13749. kam māsiņu rūdināja (Var.: raudināja)? 13693. gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi rūdināšu 23316, 8 var. (māmiņa) savas vieglas dienas duod tautāms rūdināt RKr. XVI, 263. Zu raûdât.

Avots: ME III, 567

I rũdinât: auch (mit û) Adsel, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lettihn, Oknist, Pilda, Prl., Saikava.

Avots: EH II, 387

II rūdinât, tr.,

1) rûdinât Jürg., (Eisen) härten, glühend machen
U.; brennen Bergm. n. U.;

2) nachjagen
(vgl. rūdît

3) U.

Avots: ME III, 567

II rūdinât,

2): nachjagen, sich worum bemühen Für.

Avots: EH II, 387