rūkalēt

rùkalêt 2, -ēju, rùkaļât 2 Warkl., freqn., hin- und herlaufen Wessen, spielen Dubena: bē̦rni, sivē̦ni rūkalē.

Avots: ME III, 569


rūkalēt

rùkalêt 2 : upē zivis rūkalē "skraida" Pas. VII, 360 (aus Jāsmuiža). rūkalē (verächtlich!) kai suns, mēli iz˙kāris Warkl.

Avots: EH II, 387