rûst ^2, -stu, -su Sessau, Siuxt, Dunika, Nigr., Lautb., Ruj., rosten Kreuzb., Saikava, verrosten : lai rūst cirvis U., möge das Beil rosten. es negribu, ka zemē rūst mans puods Rainis. jau ilgi rūstu gaidā smagā Stari III, 37. Zu rūsa I.

Avots: ME III, 573

rûst ² : lai tie rūsa, lai pelēj a BW. 12727 var. rasā kājas mirka, rūsa mans vaiņadziņš Tdz. 38331. kad bē̦rziem zaļie zari rūst ("?") Skalbe Raksti II (1938), S. 122.

Avots: EH II, 389