Paplašinātā meklēšana

II apsèja (s. unter apsẽjas 2; in der dort gegebenen Bed. auch in Warkl.) Ramkau, eine wenigstens teilweise anbesät gebliebene bìrze 3.

Avots: EH I, 112

apsèja (zu apsìet), Strumpfband; neuerdings auch für Verband: uzlikt apsēju MWM. VI, 789. - Mag. XX, 3, 98 dafür apsejas (Strumpfbänder) und RKr. XVI, 100 apsēji (Bedeutung?).

Kļūdu labojums:
apsejas (Strumpfbänder) und RKr. XVI, 100 apsēji (Bedeutung?). = apsejas und RKr.XVI, 100 - apsēji (Strumpfbänder)

Avots: ME I, 119

I apsèja: dzīparaiņas apsējiņas BW. 25486.

Avots: EH I, 112

atsèja, gew. Pl., (dial. acējas [in Nerft atcejas] ausgesprochen),

1) Femerstrang,
gleicbed. mit atsaĩte, atsãne;

2) Kummetschnur
L., U.;

3) die Schnur, mit welcher die Femerstangen an das obere Ende der hölzernen Gabel der Pflugschar befestigt wird
A. XI. 170, Etn. III, 146.

Avots: ME I, 189

II pãrsèja, parsèjs, das Strumpfband, der Verband: pārsējus viņš sev spēcīgi nuo galvas grūda Janš.

Avots: ME III, 174

‡ vidssèja (gespr.: vicsèja) AP., = sējas vidus: tās auzas nav sējamas vē̦lu, bet vidssējā.

Avots: EH II, 781

‡ atseja, gew. plur. atsejas (li. ãtsejos "Riemen am Pferdegeschirr") Pilda,

1) = atsèja 1 Barbern, Kaltenbr., Neugut, Skaista, Stelp., Stockm., Wessen: iet kâ rati bez atsejas, sagt man, wenn eine Arbeit nicht von statten geht Kaltenbr.;

2) = atsèja 3 AP., Ramkau.

Avots: EH I, 164

‡ atsija Auleja, Oknist, = atsèja 1: brauc kā bez atsijas Oknist. iet kâ rati bez atsijas ebenda.

Avots: EH I, 165

drãna,

2): auch Frauenb., PlKur., (drāniņa, ein kleines Kopftüch)
Sessau; raganai ir sarkana drānele Pas. VII, 67. drāneli aizrāvuse aiz acīm Janš. Mežv. ļ. II, 472. sīku rakstu galda drānu (Tischtuch) BW. 14674. sèja pieres : drānu 24662, 2;

3): drãnas PlKur., der Anzug, die Kleidung;
drānas apvilkties ebenda, sich ankleiden gana drānas mugurā BW. 29229 var.

Avots: EH I, 331

I ilksnis (unter il˜kss II),

1): Jānītis nuosèja ilksnis uz augšu Pas. IX, 87.

Avots: EH I, 430

kalˆns: Demin. kalˆnelis Blieden,

1): kalnu kalniem būs diezgan, es wird übergenug sein
AP.;

2): das Wohnhaus
Salis, Seyershof;

6): kalnā pie kakla kre̦ķlu sasèja ar saitiņu AP.

Avots: EH I, 578

lapa: Demin. lapīte BW. 18481, 2 var.,

1): aizmukt lapas, das Hasenpanier ergreifen
Sonnaxt; sèjas l. Ramkau, geum rivale; tûkšņa ² lapas Seyershof, gewisse Pflanzen; uošu l. Siuxt, uoša lapiņa Spiess, = uôšlapa: lieluo rāceņu starpā iejaucies dažs uošu lapa Siuxt;

3): (Aste unter Heuhaufen)
auch Kegeln n. Fil. mat. 186, Heidenfeld, Saikava, Seyershof, Wolm. lapu lietus - auch Stenden. lapu plūdi Postenden, Stenden, eine Uberschwemmung als Folge des lapu lietus; ‡

5) lapiņa, eine kleine Wabe
BielU.: bites jau trīs lapiņas iešuvušas.

Avots: EH I, 720

nùosìet, ‡

2) ab-, wegbinden:
viešņa nuovilka mēteli, nuosèja ... lakatu Jauns. Daugava 1928, S. 295.

Avots: EH II, 85

pãrsējs (so zu lesen; unter pārsèja): (Verband) paņē̦musi ... aude̦kla pārsējus, viņa apkuopa brūci Vindedze 110.

Avots: EH XIII, 210

‡ II sàime Nötk. "sasiešana ar saitiņu" (?): spuoles tinuot uz tītavām, ar saitiņu (saimi) vairāk reizes pārsèja, nuo kā radās nuodalījumi; dzijas tinuot vaļā, bieži vien saimes vietā ietrūka pavediens.

Avots: EH XVI, 412

salˆdpiẽns, süsse Milch: sèja saldpiena sieriņus Janš.

Avots: ME II, 669

I sẽja: mit è - auch AP., mit ê ² - auch Frauenb., Iw., Siuxt; sēju un dē̦stu laikā Jauns. Daugava 1928, S. 290. kuŗi sēja sējas jaunuos tīrumuos Jauns. J. un v. 19. pirmā sèja ² labi izduodas Linden in Kurl. nuo pūra sējas pa divi birkavi linu izaug Kaltenbr. šuogad būs agrā s. labāka kâ vēlīnā AP. nuo visām sējām zirņus sēj pirmuos ebenda. agrāk zemi sadalīja pa sējām; cik liela saimniecība, tik liela s.; vienā sèjā sẽja linus, uotrā rudzus ... ebenda. s. ir sazēlusi Iw.; die Saatzeit (mit è ² ) Kaltenbr. - "Nachtigal" ME. III, 824 zu verbessern in "Nachtigall".

Avots: EH XVI, 480

I sẽja Bauske, Wolm., Grünh., Behnen, Zögenhof, Ruj., Salisb., Ranzen, Karls., Iw., sèja (li. sėjà "Saatzeit", sloven. sệja "das Säen") C., Ramkau, PS., Jürg., Neuenb., sèja ² Prl., sêja ² Bl., Deg., Ahs., Mafkuln, Windau, Selg., Nigr., Lin., Karls., Sessau, das Säen; das besäte Feld U.; die Saat, namentlich die junge, auf dem Felde U. : sējas (sẽjas Dond., Wandsen, sèjas Ronneb., Drosth.) laiks, die Zeit der Aussaat. man bij jauns arājiņš, sējas laika nezināja BW. 28033, 9. sēju beigt MWM. v. J. 1897, S. 691, das Säen beendigen, pie lielākiem sējas darbiem sievietes piedalās tikai kâ biržuotājas Etn. III, 71. uz cik sējām bē̦rzuonieši zemi strādā? vai ar vēl ne uz trim laukiem? Kaudz. - sējas putns, der Regenpfeifer, Brachvogel (charadrius) U.; (sêjas ² p.) die Nachtigal Heniņ. - Zu sēt.

Avots: ME III, 824

virtine, = virtene: ve̦se̦la virtine zemnieku brauce Pas. III, 102 (aus Atašiene). dē̦ls sèja . . . lakstiņus un sasēja garu, garu virtini V, 197.

Avots: ME IV, 618