sātīgs

sãtîgs C., Līn., Iw., sàtîgs 2 Kl.,

1) gedeihlich, ausgiebig, nahrhaft:
pirmajam kukuļam krāsnī šaujuot ja uzve̦lk krustu, tad maize sātīga Etn. II, 61;

2) genügsam, mässig
U.: ēdienuos un dzērienuos bijis ļuoti sātīgs Latvju tauta XI, I, 42. sātīgi dzērienus baudīt SDP. VIII, 64. priecāties un baudīt . . . latvietis pruot sātīgi un gausīgi MWM. VI, 171.

Avots: ME III, 808


sātīgs

sãtîgs,

1): sātīga maize - auch (mit à 2 ) Zvirgzdine. nevar ne˙cik ēst: viņš jau dikti s. Orellen.

Avots: EH XVI, 473