Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sātīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sātīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
nesātīgs
nesãtîgs,
1) unmässig: nesātīgs cilvē̦ks; nesātīgi baudīt stiprus dzērienus;2) nicht sättigend, keinen Segen habend: nesātīga barbība. bet nauda bija ļuoti nesātīga, juo gada laikā tā izšķīst šâ bez svētības LP. I, 117.
Avots: ME II,
732
sātīgs
sãtîgs,
1): sātīga maize - auch (mit
à 2 ) Zvirgzdine.
nevar ne˙cik ēst: viņš jau dikti s. Orellen.
Avots: EH II,
473
sātīgs
sãtîgs C., Līn., Iw.,
sàtîgs 2 Kl.,
1) gedeihlich, ausgiebig, nahrhaft: pirmajam kukuļam krāsnī šaujuot ja uzve̦lk krustu, tad maize sātīga Etn. II, 61;
2) genügsam, mässig U.:
ēdienuos un dzērienuos bijis ļuoti sātīgs Latvju tauta XI, I, 42.
sātīgi dzērienus baudīt SDP. VIII, 64.
priecāties un baudīt . . . latvietis pruot sātīgi un gausīgi MWM. VI, 171.
Avots: ME III,
808 Šķirkļa skaidrojumā (4)
gausis
I gàusis 2 Bers.
"jem., der langsam isst und arbeitet"; um Bauske sei
gaũsis jem., der "sātīgs" (genügsam, mässig) ist.]Avots: ME I,
612
spīdzīgs
spīdzîgs,
1) pfeifend, fein (vom Ton) Nötk. (mit ĩ ) : spīdzīgā balsiņā Kleinb. st. 46. pulkstenis čīguoja . . . vēl spīdzīgāki un gaudīgāki De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 464;2) "?":
atrasties spīdzīgā stāvuoklī B. Vēstn.;3) "briedīgs, sātīgs (von Speisen)": spidzîga 2 putra Schibbenhof.Avots: ME III,
1002
svētīgs
svètîgs,
1): ēdiens bij dikti s. ("sātīgs") Strasden.
Avots: EH II,
617
žļampa
žļampa,
1) comm., ein Mensch od. ein Tier, das viel und Verschiedenes trinkt (mit am̃ ) Schibbenhof; "nesātīgs, netīrīgs ēdējs" Ekau;2) "dubļi, šķīdenis" (mit am̃ ) Hinzenberg: nu ir gan ārā žļampa! Hinzenberg.Avots: ME IV,
815