I sāts Jürg., sàts ² Golg., Selsau, Heidenfeld, Gr.-Buschhof (li. sotas "Sättigung"), sãta Biel., U., sāte, sàts ² , -s Kl., Saikava (li. sótis "Sättigung"), sātus,

1) Segen, Gedeihen (beim Essen
U.); Nahrhaftigkeit, Verschlagsamkeit: Sprw. slima slava - ve̦se̦la sāts od. mana slava - cita sāte. pūķis aiznesis svētību un sātu nuo labības LP. VI, 82, puķis taisni labību nene̦suot, bet tikai labības sāti V, 118. lai dievs duod sātu un gausu, ein gedeihliches Essen U. dievs, duod sãtu! sagt man, ein neues Brot anschneidend Ronneb. nei tam sāta, nei tam gausa, nei tam dieva palīdziņa BW. 34071. maizei nav sāts LP. VI, 84. ē̦d bez sãta C. barība neiet sāta (gedeiht nicht zum Segen, ist nicht verschlagsain) MWM. v. J. 1897, S. 91. pie ēdiena tai nee̦suot ne sātus, ne gausus De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 671;

2) sāts Kl., sāte Spr., sātus Alksnis-Zundulis, sãts Lautb., Mässigkeit (im Essen
Kl.) U., Spr.: ēst ar sãtu PS. ar lielu satu baudīt kuo Etn. I, 62. visu, šķiet, aprīs bez sātes R. Kam. 108. ē̦du pilnīgi bez sāts Jauns. jūs dzīvuojat bez sātas, ihr macht zuviel Aufwand Biel. n. U. viņai nav ne sāta, ne jē̦gas De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 675. Zu apr. sātuinei "sättigest", got. dat. s. sōƥa "Sättigung", saƥs, la. satur "satt", air. sáith "Saitheit" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 444 f., Trautmann Wrtb. 250, L. Meyer KZ. XXII, 470 f.

Avots: ME III, 809

I sãts,

1): sāti, gausu maizītei! Tdz. 55307. kad jaunu maizīti cepa, tad teica: dievs duod sãti un gausu! Ramkau. viņš aizne̦sus visu labumu, sàti ² Heidenfeld;

2): ar sātu un gausu ēst, mässig essen
Livl. n. BielU. viņai sãts nebij (sie ass und trank zu viel) AP. ē̦d kâ bez sãts Ramkau; "Nüchternheit" (sãts) Lautb.

Avots: EH XVI, 473

II sãts (li. sótus "sättigend; satt") Karls.,

1) sãts PS., sättigend, mächtig
Infl. n. U.;

2) genügsam; mässig
U.: sāts cilvē̦ks B. Vēstn.

Avots: ME III, 809

III sāts, Demin. sātiņš AP., Lub., sàte ² Kr., sāte U., eine Weile: mēs labu sāti kuopā runājām Kronw. n. U. pēc maza sãtiņa atnākšu AP. pēc maza sātiņa iesauc abus un pasludina spriedumu Vīt.

Avots: ME III, 809

III sāts: auch (sãts, -s) AP., N.-Peb., Ramkau: vienu sāti tur biju Ramkau. vēl ir tāda s. līdz pusdienai AP. par tādu sāti tik vēl nāce saimenīca ebenda. tādu sātiņu padzīvuojās pie manis ebenda.

Avots: EH XVI, 473

IV sāts, = sē̦ta U.; eine Baustelle Kurl. n. Mag. II, 2, 184, alte Gesindestellen Edwalen, Sackenhausen n. U.; westkur. sāts, sāta "Zaun, Bauerhof" Bielenstein Holzb. 137 f., 156 f., 169 f., Häufig (zusammengestellt von Plāķis Izgl. Min. Mēnešr. 1926 I, 319) in Namen von Gesinden, Gütern, Wiesen und Feldeln. Dürfte aus dem Livischen (vgl. estn. sāt "eingezäunter Platz; Rödung") entlehnt sein.

Avots: ME III, 809

IV sāts: zu Ortsnamen mit -sãte s. auch K. Dravinš Ceļi VIII, 81.

Avots: EH XVI, 474

*V sāts od. *sāta, *sāts, -s od. *sātis "?": riņķī situ, sātī (Var.: sātā; =zārdā?) krāvu... baltuo ābuoliņu BW. 28625, 1 (aus Gold. resp. Kabillen); sãtī kraut (žagarus, sìenu) "schichtweise aufhäufen" Koddiack; žagaru sāts Dond., ein Reisighaufen. Wohl mit āt aus ārt und zu sãta I; oder aus dem Livischen (vgl. estn. sāt "kleiner Heuschober")?

Avots: ME III, 809