sẽ̦kât C., Nötk., Jürg., Wenden, Ranzen, Ramkau, sè̦kāt ² Golg., Sessw., Heidenfeld, Meselau, -ãju, intr., freqn. zu sàkt, keuchen Wid., schnell und hörbar atmen AP., trocken hüsteln (wie ein Schwindsüchtiger) Nötk.: viņš sākā sē̦kāt un elšāt MWM. VIII, 589. māte savā gultā gruozījās . . ., sē̦kāja un bieži nuopūtās Saul. I, 147. Zemīšu tē̦vs . . , klusām sēkā, kâ uz raudām Saul. Daugava 1928, № 1, S. 57. Andžs gan ilgi dzīvuotājs nebūs: staigā sē̦kādams vien Nötk.

Avots: ME III, 825

sẽ̦kât: kad kakls piesmacis, tad jāsẽ̦kā Sermus. sē̦kāšanas pazīme - mazs truoksnis, šņakuoņa ebenda. sē̦kā cilvē̦ki, aitas, guovis ebenda.

Avots: EH XVI, 480