I sẽ̦ruôt, sè̦ruôt ² Kl., intr., trauern: es paklāju me̦lnu deķi pa kumeļa kājiņām, lai sē̦ruoja kumeliņš pēc tās jaunas līgaviņas BW. 15830. es sē̦ruoju par savu vīru Rainis. pilsgalms lielkņaza nāves gadījuma dēļ sē̦ruo vienu nedēļu B. Vēstn. Refl. -tiês, sich bekümmern, sich grämen, trauern U.: nesē̦ruojies pēc savas sievas! LP. IV, 39. iedzīvuotāji sē̦ruojuoties pēc ķēniņa meitām, kuŗas ērglis aiznesis VI, 537. kuoki, it kâ līdzi sē̦ruodamies, ir nuome̦tuši svē̦tku uzvalku JK. III, 1.

Avots: ME III, 832

II sē̦ruôt, schwefeln Neik. n. U.

Avots: ME III, 832

‡ III sē̦ruot A. Brigadere (nach mündlicher Mitteilung), = sèrît ² I: man sē̦ruo rīklē.

Avots: EH II, 483