sērst

I sḕrst Wolm., C., Ranzen, PS., sḕrst 2 KL, Prl., sērst U., Spr., sêrst 2 Dunika, Matkuln, Deg., BL, sēršu, sērsu,

1) auch das Refl. sērstiês Zaravič, intr., spazieren, Visiten abstatten
L., zum Besuche sein, als Gast wo verweilen U.: Sprw. pie radiem sērst, ne dzīvuot. sērst iet, zum Besuch gehen U. sērst gājuši pie kaimiņiem, sie sind ausgegangen, um die Nachbarn zu besuchen U. kuŗa [māsiņa] tālu tautiņās, tā nāks sērst bāliņuos BW. 269, 1. pie brālīša sērsties gāju 26601. meita atbrauc sērsties JK. V, 143; Pas. IV, 418 (aus Gramsden). - dievam sērst aizgāja, er ist gestorben Mag. IV, 2, 144, U.;

2) tr., besuchen:
nāc, māsiņa, brāli sērst! BW. 17526. Refl. -tiês, einander besuchen L. - Subst. sḕršanā, das Zugastesein; sḕ̦rsums,

a) der einmalige Besuch;

b) "kukulis" Zaravič; sḕrsẽjs, ein Gast, der länger als gewöhnlich bleibt W.-Livl. n. U.: radi... sērsējus pācienā labiem ēdieniem LP. VII. Etwa zu sirt "besuchen, schmarotzen"?

Avots: ME III, 831


sērst

I sḕrst,

1): auch (mit êr 2 ) Allend., Frauenb., Pussen, Rosenbeck, Seyershof, Strasden. Refl. -tiês: auch (mit êr 2 ) Dunika; saimniece pa Rīgu sēršuoties (sei zum Besuch)
Seyershof.

Avots: EH II, 483


sērst

*II sērst (= sērt II), zu erschliessen aus àizsērst.

Avots: ME III, 831