sīcināt
I sīcinât, tr., freqn. zu
sîkt, summen: vai tiešām bēŗu dziesmu duobjām skaņām sīcini? MWM. X, 214;
summen lassen (mit
ì 2 ) Golg., Saikava.
Avots: ME III,
851
sīcināt
II sîcinât 2 Karls., tr.,
verkleinern Warkl.:
saimnieks sāk pusdienas sîcināt C., Saikava;
"hungern lassen" Warkl. Refl.
-tiês, kleinlich, knauserig sein Nötk., N.-Autz.
Avots: ME III,
851
sīcināt
II sîcinât 2 :
jem. "klein" nennen: sīku mani sīce̦nāja, mazu mani maze̦nāja; tādēļ sīka, tādēļ maza, ka nebija pūriņā BW. 7850.
Avots: EH II,
491