sīcīgs

sīcîgs "?": mūžam nespirdz tuo auglītis, kuo viņš sīcīgi audzē Aus. I, 109; sîcîgs "klein, winzig von Natur" Nötk.; verkümmert, nicht gehörig ausgewachsen: sīcīgi mieži Warkl., Bers.

Avots: ME III, 851