sautēt
sàutêt 2 Wolm., sàutêt 2 Kl., Prl., Mar., saûtêt 2 Karls., -ẽju,
1) bähen, brühen
U., Mar. n. RKt. XV, 134: sautēju kājas karstā ūdenī Stari II, 935 (ein Fussbad nehmen U.). Spriņģis sautē balzienus Vēr. I, 1453;
2) prügeln
U., Celm., Ruhental: Rungulis sāka sautēt Dunduram pa muguru MWM. VII, 883. gan pati ar savu ruoku e̦smu pē̦ruse, gan saimnieks ar pletni sautējis Druva III, 596. Refl. -tiês, sich bähen, sich brühen: trīs dienās dabūjis pirtī sautēties LP. V, 16. zeme sautējas vasaras saulē Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 526. Subst. sàutêšana,
1) das Bähen, Brühen;
2) das Prügeln;
sàutêšanâs, das Sichbähen; sàutẽjums,
1) das einmalige Bähen, Brühen;
2) der Umschlag
V.; sàutē̦tãjs,
1) wer (den Kohl
U.) bähet;
2) wer prügelt.
Zu sust "heiss werden, gebähnt werden".
Kļūdu labojums:
sàutêt 2 Wolm. = sàutêt Wolm.
Avots: ME III, 778
1) bähen, brühen
U., Mar. n. RKt. XV, 134: sautēju kājas karstā ūdenī Stari II, 935 (ein Fussbad nehmen U.). Spriņģis sautē balzienus Vēr. I, 1453;
2) prügeln
U., Celm., Ruhental: Rungulis sāka sautēt Dunduram pa muguru MWM. VII, 883. gan pati ar savu ruoku e̦smu pē̦ruse, gan saimnieks ar pletni sautējis Druva III, 596. Refl. -tiês, sich bähen, sich brühen: trīs dienās dabūjis pirtī sautēties LP. V, 16. zeme sautējas vasaras saulē Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 526. Subst. sàutêšana,
1) das Bähen, Brühen;
2) das Prügeln;
sàutêšanâs, das Sichbähen; sàutẽjums,
1) das einmalige Bähen, Brühen;
2) der Umschlag
V.; sàutē̦tãjs,
1) wer (den Kohl
U.) bähet;
2) wer prügelt.
Zu sust "heiss werden, gebähnt werden".
Kļūdu labojums:
sàutêt 2 Wolm. = sàutêt Wolm.
Avots: ME III, 778