sačammāt
sačam̃mât,
1) "unachtsam fassen, unordentlich zusammenfalten":
saluoki kārtīgi: nesačammã! Salisb.;
2) mit Abfällen vollstreuen:
maisus bāžuot te tik daudz sačammāts Dond.
Avots: ME III, 604
1) "unachtsam fassen, unordentlich zusammenfalten":
saluoki kārtīgi: nesačammã! Salisb.;
2) mit Abfällen vollstreuen:
maisus bāžuot te tik daudz sačammāts Dond.
Avots: ME III, 604