saļùmt, intr.;

1) zusanimenknicken, zusammensinken:
saļumt ceļuos Celm. viņa saļuma gultā A: v. J. 1900, S. 1072, braucējs šaļuma uz priekšu Kaudz. M: 24, māte, saņê̦musi ziņu par dē̦la nāvi, turpat uz vietas saļuma Druw. saļumt aiz lielām žē̦labām Celm.;

2) sieh (vom Kochen) in eineweiche Masse verwandeln:
saļumuši zirņi Lautb.

Avots: ME II, 678, 679

saļùmt,

1): auch Wessen.

Avots: EH XVI, 428