sašķebinât, = apšķebinât: s. dūšu. sašķebis (f. -usi), Part. praet. act., angeekelt, voller Übelkeit: sašķe̦bušu dūšu Vēr. II, 14I9.

Avots: ME III, 754

sašķebinât: lai ... nesašķebina kaŗavīriem dūšu A. Upītis Laikmetu griežos I, 61.

Avots: EH XVI, 453