sašausminât, tr., jem. Entsetzen, Furcht einflössen. Refl. -tiês, in Entsetzen geraten, sich stark fürchten: ve̦cās atmiņās sašausminādamies U. b. 131, 25.

Avots: ME III, 754

sašàurinât, auch sašaurît Vēr. I, 889, sašauruôt Preip. 99, tr., verengern, verkleinern: ja kaimiņi dē̦lam zemi ' arvienu sašaurinātu un atņe̦mtu LP. I VII, 1118. ruobežas sašaurinātas Baltpurviņš I, 71. Refl. sašàurinâtiês, sich verengern, verkleinern: tiesu iecirknis stipri sašaurinās Konv.2 897.

Avots: ME III, 753