saaicināt

saaîcinât, tr., zusammenrufen, zusammenfordern; (viele) auffordern, einladen: saaicinu ciema puišus RKr. XVI, 237. ķēniņš saaicina pavalstniekus I_P. IV, 56. kungs saaicinājis mācītājus V, 134. saaicinājuse šādus, tādus trakuļus un cienājuse ebenda S. 205. saaicināja visu saimi BW. III, 1, S. 99. Refl. -tiês, einander auffordern, einladen (von mehreren Personen gesagt) Spr.

Avots: ME III, 589