saaũrêt,

1) (brüllend, schreiend) zusammenrufen od. erzielen, dass der Ruf gehort wird:
uzkāpis tuornī un sācis aurēt; bet kur nu nakts vidū saaurēsi! LP. VI, 35;

2) stark od. längere Zeit brüllen
resp. brüllend rufen: Katriņa saaurēja savam biedram Krišs Laksts 53. Refl. -tiês, einander zubrüllen, aurējuot sasaukties Dunika.

Avots: ME III, 590

saaũrêt,

1): jāsaaurē visi kuopā Salis.

Avots: EH II, 395