sabīdīt
sabĩdît, tr.,
1) zusammenschieben, -stossen, zusammenstecken, -stopfen:
luogi sabīdāmi ratu durvīs Konv. 2 2164. viņš sabīdīja krē̦slus kārtībā Berl. Māte 171. meita sabîda 2 sienu maisā Sassm.;
2) stark stossen, schieben:
ieraudzīju neveiklīti, sabīdīju maliņā BW. 14116, 6 var. Refl. -tiês, sich zusammenschieben: plaisas sabīdās Pūrs III, 92.
Avots: ME III, 594
1) zusammenschieben, -stossen, zusammenstecken, -stopfen:
luogi sabīdāmi ratu durvīs Konv. 2 2164. viņš sabīdīja krē̦slus kārtībā Berl. Māte 171. meita sabîda 2 sienu maisā Sassm.;
2) stark stossen, schieben:
ieraudzīju neveiklīti, sabīdīju maliņā BW. 14116, 6 var. Refl. -tiês, sich zusammenschieben: plaisas sabīdās Pūrs III, 92.
Avots: ME III, 594