sabīdelēt

sabĩdelêt, tr., (alles) fertigbeuteln: miežus sabīdelēja Dīcm. pas. v. I, 25.

Avots: ME III, 594


sabīdelēt

sabĩdelêt, ‡

2) (fig.) verderben (?):
nelabi cilvē̦ki sabīdelējuši manu rateni Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês, fertigbeuteln (intr.): vai tad nu vēl nebūs sabīdelējušies? Orellen.

Avots: EH II, 396