I sviêst:
sievietes ... svieda (= ģērba) tuos (scil.:
brunčus) nuost Janš. Nīca 33.
svied acis (schau schnell hin), i[r] redzēsi! Auleja.
divi stakanus (alkohola) sviede (trank), i[r] piedzēries ebenda. Refl.
-tiês,2): cik viegli dzīvuot sviežas (wie leicht sich's leben lässt) Fausts (1936), 144;
3): tâ šūpājuot laiva sviežas (= gāžas) aplīk Saikava; ‡
4) um die Wette werfen Saikava u. a.:
uzaicinājis puisi s. Pas. XI, 77; ‡
5) = šūpatiês Warkl.:
nevaru augsti s.: galva reibst; ‡
6) anziehen, umnehmen (ein Kleidungsstück) Auleja:
sviežuos kaidu skareņu i[r] nuoiemu da baznīcai; ‡
7) plötzlich (in einer andern Richtung) zu laufen od. schnell zu gehen anfangen: zirgs tīri labi gāja pa vagu, bet sabaidījies sviedēs uz uotru pusi Kaltenbr., Saikava; ‡
8) s. (kam) klāt, sich anzufreunden versuchen: s. klāt tai uotrai Janš. Līgava I, 56.
sviežuoties viņam par draugu Dzimtene V, 215.
Miķelis nu ir atkal sviedies pie Aijas Jauns. Raksti III, 91. Subst.
sviêdums: pa tam šautru sviedumam BW. 13250, 6.
par šautriņa sviedumiņu 33844. Subst.
sviêdējs: svieżat mani, sviedējiņi! BW. 32285 var.
Avots: EH II,
620,
621