sabaidīt

sabaĩdît, auch sabaidêt, sabaĩdinât, tr., erschrecken: dievs, duod apsei nuodrebēt, ka tā mani sabaidēja (Var.: nuobaidīja, nuobiedēja)! BW. 8364. Refl. -tiês, sabaidêtiês Spr., erschrecken (intr.).

Avots: ME III, 591