sabludît, tr., verwirren: steigdamies viņš sabludīja darbu Stāsti Kraukļu kr. 70. Auf r. блуди́ть "irren" beruhend.

Avots: ME III, 596

sabludît, ‡

2) verpfuschen
(in einer Handschrift).

Avots: EH II, 397