sabļugt
sabļugt, intr.,
= sašķīst, weich, schleimig werden, verfaulen: rāceņi sabļūg (= sašķîst), ja tuos pārāk ilgi vāra Dunika.
sēnes sabļugušas, ābuoli sabļuguši Nigr.
viņi (= jūŗas dzīvnieki) ir sabļuguši un nuobeigušies Apsk. v. J. 1902, S. 22.
Avots: ME III,
596