sabriest

sabriêst, intr.,

1) zusammenquellen, fertigquellen, sich mit Nässe füllen, durch Feuchtigkeit quellen
U.; anschwellen: korķis sabriest Konv. 2 455. luogu rāmji sabrieduši. kuokiem samilza zari un sabrieda pumpuri MWM. VIII, 885;

2) reif werden:
cilvē̦ks sākuot pūlēties jau daudz˙maz sabriedîs Jauns. III, 20.

Avots: ME III, 597


sabriest

sabriêst,

1): debesis pa˙visam sabrieda, - sāka jau līņāt Jauns. Raksti III, 17. lai vaina (gemeint ist ein Knochenbruch)
nesabriestuot B. gr. 3 I, 55.

Avots: EH II, 398