sabrīdinât, tr., tüchtig warnen, bedrohen: viņu krietni sabrīdināja A. Brigader.

Avots: ME III, 597

sabrīdinât: ja viņš (scil.: dievs) ... mūs brīžam arī sabrīdina, ta[d] tuo dara mūs labuodams Dünsb. Gumals 91.

Avots: EH II, 398