sadaũzît, sadaudzît, tr., zerschmettern, zerschlagen : Jānīt[i]s kannu sadauzīja BW. 32934. jī salasa sadaudzītās lauzkas Pas. I, 156. tev būs sadauzīt viņu uzce̦ltus dievekļus II Mos. 23, 24. kaulus miltu miltuos sadauzīt LP. VII, 155. miesa kâ sabe̦rzta un sadauzīta A. XXI, 2.

Avots: ME II, 608

sadaũzît, ‡ Refl. -tiês,

1) = sasistiês 1;

2) "sich zausen
(plūkties, plēsties)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 402