sadiẽnêt,

1) auch refl. -tiês U., zusammenpassen, sich wohl zusammenfügen
U.: tev micīte, man vaiņags, nu mums vaira nesadien (Var.: nesade̦r) BW. 24795 var, kuopā dzīvuojuot nesadien Wessen;

2) längere Zeit dienen:
viņš sadienēja pie saimnieka vairākus gadus.

Avots: ME III, 611

sadiẽnêt,

1): abas divas (scil.: meitas) sadien bīstākļa galā Tdz. 58737, 1. jie kuopā labi sadien od. jiem kuopā labi sadien Kaltenbr.; sich mit jem. gut vertragen
Sonnaxt, Wessen.

Avots: EH XVI, 403