sadumēt

sadumêt, dunstig, trübe werden Golg.: laiks sadumējis (= apmācies); "ve̦cuma smaku piejemt" Lubn., N.-Schwanb.: milti sadumējuši; putra pa˙visam sadumējusi ("kļuvusi bieza, drusku ieskābusi") Golg., Jürg., Lemb., Sessw.

Avots: EH XVI, 405