sadunēt

I sadunêt, intr.,

1) erdröhnen:
sadunēja zeme, un ustabiņā ieskrēja briesmīgā ragana Pas. II, 142 (aus Kapiņi);

2) eine gewisse Zeit hindurch drohnen:
lielgabali sadunēja visu dienu Jürg.

Avots: ME III, 616


sadunēt

II sadunêt, intr., verderben, verfaulen: mitri milti sadunējuši Stelp.

Avots: ME III, 616


sadunēt

III sadunêt, ganz dunstig, räucherig werden : kad vasaru lielā sausumā gaiss kâ dūmu pilns, saka, ka gaiss sadunējis Golg., Wandsen, Siuxt, Gr.Buschhof.

Avots: ME III, 616