sadusēt

sadusêt, intr., verschimmeln Oppek. n. U., verfaulen: sadusējis siens Aps., Mar. sadusējuši milti N.-Schwanb., Lettin, Pededze. māte guļ smiltenī, pirstu gali sadusēj[u]ši BW. 4061. sadusējis gaiss, schwere, stickige Luft A.-Schwanb.

Avots: ME III, 617


sadusēt

sadusêt: s. var salmi, ja bijuši mitri un pēc tam dabūjuši silt Siuxt.

Avots: EH XVI, 405