sadūšināt

sadũšinât, sadũšuôt Wid., tr., antreiben, anfeuern, (jem.) Mut einflössen: šis apstāklis tuos vēl vairāk sadūšuoja Pē̦rkuoņdē̦ls. Refl. -tiês, Mut fassen: Zaniņa sadūšuojās MWM. VIII, 337. kâ viņš bij muocījies, kamē̦r tikai sadūšinājās iet pār dejas laukumu Vēr. II, 34.

Avots: ME III, 619


sadūšināt

sadũšinât: sadūšināja pats sevi A. Upītis Pirmā nakts 177.

Avots: EH XVI, 405