sadzer̂t,

1) zusammen trinken, einander ein Wohl zutrinken;
brālību sadzert, Brüderschaft trinken;

2) viel trinken:
daudz saēda, daudz sadzēra, maz darbiņa padarīja BW. 28490, 6. kâ tik vairāk varē̦tu sadzert De̦glavs Rīga II, 1, 439. Refl. -tiês, sich volltrinken, antrinken, betrinken: kas cilvē̦ku sviedrus un asaras sadzē̦rušies līdz kaklam Purap. krietni sadzēries brandvīna Etn. IV, 13. braucējs bijis aizmidzis vai sadzēries Blaum. nee̦smu jau ne˙maz tâ sadzēries id. nu tad sadzersimies ar! Puriņš Nauda 27.

Avots: ME III, 620

sadzer̂t,

2): buteli sadzērēm kâ nieku Kaltenbr. ne˙kad peļņa ... nesniedzās pāri mūsu spējām tuo visu s. ... šnabī Jauns. Raksti IV, 332; ‡

3) verloben, sich anverloben:
s. ("saderināt") meitu Auleja. Jānis sev jau sadzēris brūti Warkl.; ‡

4) "?": ieduod s. FBR. XX, 29. Refl. -tiês, ‡

2) einander ein Wohl zutrinken
Kaltenbr.; ‡

3) sich verloben
Auleja.

Avots: EH XVI, 406