sagša Karls.,

1) ein instr. pl. sagšiem BW. 13282, 9, ein wollenes Umschlagetuch
Bielenstein Holzb. 413; 429, eine Hülle, Decke der Frauen U., die Bettdecke Salisb., wollene Nachtdecke U.: meitu māte sagšus (sic!) auda VL. aus Rutzau. sagšas nē̦sātas uz ple̦ciem Plutte 68. ziemā braucuot sedzās ar sagšu Etn. IV, 108. sagšu segšu, ne vilnaini es tai dē̦lu māmiņai BW. 25335. ja būs māte, sagšu (Var.: deķi) segšu, ja pamāte, villainīti 25336. neauž sagšas audekliņu! 27368, 1;

2) eine mit Stroh od. Baumrinde gedeckte Hütte auf einem Floss
Bielenstein Holzb. 626. Zu segt.

Avots: ME II, 631

sagša,

1): auch AP., Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, Ramkau, Saikava, Salis, Sonnaxt: sagšas kad auda, tad tuo labuo, baltuo vilnu vien izmeklēja Iw. s. bij nātns deķis ar vilnas strīpām Seyershof. gultas s., die Bettdecke
AP.

Avots: EH XVI, 411