sadingt Janš. Bandavā I, 33, intr., erstarren:sasalu, sadingu (Var.: sadrebu, sastingu) gaidīdams BW. 18509, 1. suns sēd sadindzis nuo aukstuma Frauenb. Jē̦kabs, savādu jūtu pārņe̦mts, brīdi sadiñga uz vietas Janš. Dzimtene IV, 75. - Part. sadin̂dzis2"= saguris">saguris" Iw. n. FBR. VI, 48; sadin̂dzis2"salīcis" RKr. XVI, 113 aus Ranken (nebst der I s. prt. sadin̂gu2 od. sadîgu2). Wohl zur Wurzel von dañdzis.
sagur̃t, intr., matt, müde, schwach werden:tur tev sagurs ne˙vien kājas, bet visi kauli A. v. J. 1897, S. 531. izstaipīdams savus sagurušuos kāju stumpjus Jaun. mežk. 172. viņa vēl vairāk sagura A. XX, 648. sagurušais augums ebenda 618: es biju saguris, it kâ kad es būtu daudz pūlējies un paveicis Latv. cilvē̦ks jūtas vispārīgi saguris MWM. IX, 823.