sajukināt
sajukinât,
1) "verwirren"
Nötk., N.-Peb.;
2) (ein Kind) aufheitern, zum Lachen bringen:
tu bē̦rnu esi sajukinājis, un nu viņš tāds nemierīgs Serben n. A. XV, 495.
Avots: ME II, 641
1) "verwirren"
Nötk., N.-Peb.;
2) (ein Kind) aufheitern, zum Lachen bringen:
tu bē̦rnu esi sajukinājis, un nu viņš tāds nemierīgs Serben n. A. XV, 495.
Avots: ME II, 641