sajûgt, tr.,

1) zusammenjochen, zusammenfügen:
kuo dievs ir sajūdzis, tuo nebūs ne˙vienam cilvē̦kam šķirt Glück Matth. 19, 6. viņi agrāki sadevās kuopā, un tâ visu laiku kâ sajūgti Kaudz. M. 6;

2) anspannen:
sajūdza trīs vai četrus zirgus BW. I, 187. tētiņš jau zirgu sajūdzis Balss. panāksnieki savus zirgus sajūguši BW. III, 1, 24. cik ātri Jānis sirmuo sajūdza! Poruk. skaisti dzied ceļavīri, kumeliņus sajūguši (Var.: aizjūguši) BW. 598.

Avots: ME II, 641, 642

sajûgt,

1): baļķes sajūdz ("savienuo") kuopā Ramkau; ‡

3) in den Aussagen sich verstricken machen:
kupcis ātri jautāja, lai sajūgtu blēdnieku P. W. Šis ar mani tiesāties? 19. ‡ Refl. -tiês,

1) (unversehens) angespannt werden:
šuoreiz tev brīnum ātri sajūdzies zirgs Saikava;

2) sich vereinigen:
mans mežs sajūdzās kuopā ar viņa mežu Segew. kam dievs ir nuolēmis s. (sich verheiraten) Pas. VI, 304.

Avots: EH XVI, 414