sakàunêt BW. 556, 13, gew. Refl. -tiês, sich schämen (perfektiv), Schande bekommen: kad es tuo uzrunāju, tā sakaunējās Stari I, 21. viņš sakaunējās un nuosarka II, 186. tā... kaila sevī sakaunas Zalktis I, 9.

Avots: ME II, 646

sakàunêt, ‡

2) "kaunu darīt" (= sakàuninât?) Zvirgzdine: jis mani sakaunēja, ka es jam naudu nuozagu.

Avots: EH XVI, 416