sakraņģēt

sakraņ̃ģêt, tr., zusammenschaben,-kratzen, -fegen: kalpuone sakraņģē ēdienu atliekas, rāceņu mizas vienā kuopā, biezputru vienā traukā Dond. n. RKr. LVII, 49 f.

Avots: ME II, 654