sakratît, tr., stark schütteln, zusammenschütteln, zurechtschütteln: ve̦cs luopiņš lē̦ni te̦k, lai kauliņu nesakrata (Var.: netricina) BW. 16150. viņš sirsnīgi sakratīja tās ruokas Stari I, 109. sakratīt salmus kaudzē. Refl. -tiês, sich stark schütteln, sich zurechtschütteln: le̦pnais vecis atkal sakratījās JR. V, 2.

Avots: ME II, 654

sakratît,

1): spieģelīt[i]s, pret kuo pinkas s. Tdz. 58425, 23; ‡

2) "sajaukt" Frauenb.: ar vācu vārdiem rīdzenjeki bij sakratījuši valuodu.

Avots: EH XVI, 419