sakraũt, s. sakŗaũt.

Avots: ME II, 654

sakŗaũt, sakraũt, freqn. sakŗaũstît, sakraustît Wid., tr., zusammenpacken, (zusammen) häufen, vollpacken: ve̦zumu. kâ lai es salmu ve̦zumu atkal sakrauju? Dīcm. pas. v. I, 56. sagrābtu sienu... vakaruos sakŗauj"tupešuos" Etn. lll, 103. (pļava) palika vēl juo kuoša, kad sakŗāva (Var.: sameča, sagrāba) kaudzītē BW. 28644 var. (bizes) sakrausta galvas augšā un sasien pakausī RKr. XVl, 188. Refl. sakŗaiztiês,

1) sich aufhäufen:
le̦dus gabali sakŗāvušies cits uz cita;

2) unwillkürlich aufgehäuft, vollgepackt werden:
man sakŗāvās pārāk liels ve̦zums.

Avots: ME II, 657

sakŗaũt, ‡

2) (von Balken ein Gebäude) aufrichten
Kaltenbr.: ustubu sakrāve, bet jumta vēl nav. Refl. -tiês,

1): visa malka sakrāvusies uz re̦gavām Pas. IX, 93.

Avots: EH XVI, 420