sakurcêt, intr.,

1) auswachsen, holzig, schwammig werden;

2) sakurcējis vē̦de̦rs Dond. "= sarāvies kâ tabakas maks."

Avots: ME II, 659

sakurcêt,

1): uozuols virs zemes ātri sakur̂c ² (satrūd) Siuxt.

Avots: EH XVI, 421