salna
salˆna (li. šalná, serb. slána "Reif"),
1) der Frost; der Reif
U.: naktis stipri vē̦sas, dažreiz pat ar salnām Purap. Kkt. 95. salna nuokuož pukēm ziedus Stāsti Kraukļ. kr. 7, salnas ē̦sta ābelīte BW, 8862, salnas kuosta bē̦rza lapa 8863. salnas rauta tā puķīte 8864. Sprw.: izput kâ rīta salna. lai iznīkst kâ rīta salna pret sauli! Br. 156; salnas mēnesis, der November U.;
2) s. salne. zu salˆt.
Avots: ME II, 675
1) der Frost; der Reif
U.: naktis stipri vē̦sas, dažreiz pat ar salnām Purap. Kkt. 95. salna nuokuož pukēm ziedus Stāsti Kraukļ. kr. 7, salnas ē̦sta ābelīte BW, 8862, salnas kuosta bē̦rza lapa 8863. salnas rauta tā puķīte 8864. Sprw.: izput kâ rīta salna. lai iznīkst kâ rīta salna pret sauli! Br. 156; salnas mēnesis, der November U.;
2) s. salne. zu salˆt.
Avots: ME II, 675