samḕrcêt, tr., tüchtig durchweichen, eintunken: sievietes samērcēja vīnā savus apģē̦rbus MWM. VIII, 226. Refl. -tiês, sich durchnässen: samērcējies upē slapjš LP. VII, 862.

Avots: ME II, 684

samḕrcêt, ‡

2) "mērcējuot (bļitkājuot) sazvejuot" Salis.

Avots: EH XVI, 430