samidzinât,

1) (viele) einschlafen machen:
s. visus bē̦rnus; zusammenbetten: s. visus bē̦rnus vienā gultā Dunika;

2) verwühlen:
bē̦rni samidzinājuši salmus (Neu - Salis), visu gultu (Ruj.). peles samidzinājušas (sajaukušas) linus Wolm., Saikava, Warkl.;

3) (vieles) liederlich hinwerfen:
bē̦rni drāžuot samidzinājuši skaidas Gr. -Essern.

Avots: ME II, 685

samidzinât,

2): sivē̦ni samidzinājuši midziņu Seyershof, s. (= samudzināt) dzijas u. c. AP. s. (= izjaukt, saburzīt) linus, labību N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043, Ramkau. paņēma ... ābēci, izirušām lapām, gluži pe̦lē̦kiem, samidzinātiem stūŗiem Jauns. Sliņķu virsnieks 52. ‡ Refl. -tiês, = samudžinâtiês 1: diegi samidzinājušies AP., Seyershof.

Avots: EH XVI, 430