samīt

I samît, tr., intr., (ver)tauschen, -wechseln Spr.: atmijam, dē̦lu māte, kuo vakar samijām: atduod sagšu ar vaiņagu, atņem savu auklējumu! BW. 24747. mūsu māt[e] ar viņu māti skruķīšiem samijušas 20929. māsa gredzeniņu samijusi 13646, 21. samīsim cimdiņiem! 30594. samijam māsiņām! būs abiem līgaviņas Biet. 1471. Refl. -tiês, miteinander tauschen, wechseln Spr.: par samīšanuos nevarēja ne duomāt (auf einem schmalen Steg) Ezeriņš Leijerk. II, 39.

Avots: ME II, 688


samīt

I samît: s. (umtauschen) zirgu Warkl. pajēmu un samiju Pas. VIII, 53. Refl. -tiês: labi, (vīrs un sieva) samijās (darbiem) Pas. XI, 396.

Avots: EH XVI, 431


samīt

II samĩt, tr., zertreten, zertrampeln: zâle gauži raud kājiņām saminama (Var.: nuominama) BW. 28998 var. samīt ar kājām papirosu kastīti A. XX, 249. Refl. -tiês,

1) den Geschlechtsakt vollziehen:
duj mušiņas saminās BW. 35081 var.;

2) einander zertreten, zertrampeln.

Avots: ME II, 688


samīt

II samĩt, Refl. -tiês,

3) guovs saminusēs tīri vai dūkstē AP., die Kuh hat hin und her tretend (aus der Streu) beinahe eine
dūkste gemacht.

Avots: EH XVI, 431