sanarvot

‡ sanar̃vuôt, = sanarvât: ar smagu ve̦zumu var zirgu s. Seyershof. Refl. -tiês, verderben (intr.), einen Schaden edeiden: pir[m]pienītes dažreiz sanar̃vuojas (fangen an zu siechen) atne̦suoties AP. viņš sasitās un sanar̃vuojās (er brach sich fallend ein Bein) Seyershof.

Avots: EH XVI, 433