sanasāt

sanasât,

1) tragend abnutzen:
trīs pāri kurpju sanasāsi Pas. IV, 513;

2) zusammentragen:
s. malku Dond., Saikava, Meiran, Marzen, Gr. -Buschhof.

Avots: ME II, 692


sanasāt

sanasât,

1): auch Nautrēni; raudādama sanasāja (scil.: vilnānes) ... tautiņās Tdz. 47087, 1 (ähnlich 38741, BW. 5032, 1; 7064); ‡

3) eine gewisse Zeit hindurch tragen (?):
man jaunai daudz vajag: vajag labu s., labu likt pūriņā BW. 5680, 1.

Avots: EH XVI, 433