sapļukstêt, sapļukš(ķ)êt, sapļurkstêt, sapļurkš(ķ)êt,

1) zusammenschwatzen, -faseln, -klatschen: sapļurkšķēt bez gala daudz Dr.;

2) längere Zeit schwatzen, klatschen.

Avots: ME II, 705

sapļukstêt,

1): kuo jūs tik nesapļukstat! Janš. Līgava I, 276.

Avots: EH XVI, 438